Metodoloģija

Reitingi

Reitingu mērījumi tiek veikti pēc FACTUM izstrādātas metodoloģijas, kas nodrošina iegūto rezultātu validitāti (atbilstību pētāmajam jautājumam) un sniedz objektīvāku partiju spēku samēru novērtējumu pretstatā tradicionāli veiktām sabiedriskās domas aptaujām. Salīdzinot ar vēlēšanu rezultātiem, 2018.gada Saeimas vēlēšanās FACTUM reitingi izrādījās visprecīzākie (atbilstība 93%), tāpat arī 2020.gada Rīgas domes vēlēšanās (atbilstība 95%).

Reitingu pētījumu izlases veido nejauši izvēlēti elektroniskā pasta adresāti, kuriem tiek nosūtīti uzaicinājumi ar saiti uz pašaizpildāmu tiešsaistes anketu. Pētījuma anketa ietver jautājumus gan par respondenta paša elektorālo izvēli (dodot iespēju atzīmēt arī vairāk nekā vienu atbildi), gan arī par citu respondenta kontaktu loka cilvēku izvēlēm.

Ar izlasi un aptaujas metodi saistīto sistēmisko noviržu un nejaušu svārstību izlīdzināšanai iegūtie dati tiek līdzsvaroti ar datu statistiskās apstrādes metodēm, balstoties uz agrāko vēlēšanu datiem, iedzīvotāju statistiku, kā arī FACTUM iepriekš veikto pētījumu datiem par vēlētāju izvēlēm un vēlēšanās piedalījušos sociāli demogrāfisko profilu.

Vēlētāju aktivitāte

Paredzamās dalības novērtējums tiek aprēķināts, izmantojot vēsturiskos datus un atbildes uz jautājumiem par šībrīža gatavību piedalīties vēlēšanās un dalību iepriekšējās vēlēšanās.

Piedalīšanās aptaujās un atbilžu anonimitāte

Dalība aptaujās ir pilnībā brīvprātīga, ikviens dalībnieks var jebkurā brīdī brīvi izlemt neturpināt aizpildīt anketu un nekādi dati netiek saglabāti vai tālāk izmantoti. Aptauju dalībnieku sniegtās atbildes ir anonīmas un netiek saistītas ar cilvēku, kas tās sniedzis. Visos pētījumu īstenošanas posmos tiek ievērotas tirgus un sociālo pētījumu profesionālās darbības starptautisko kodeksu prasības (sk. ICC/ESOMAR Code & Guidelines).

Personas datu apstrāde (Datu regulas atruna)

SIA „Factum Interactive” pētījumu un statistikas nolūkos izlašu veidošanai izmanto fizisku personu, uzņēmumu, organizāciju un iestāžu elektroniskā pasta adrešu reģistru. Reģistra veidošanā ir izmantoti dažādi avoti, tai skaitā iepriekšējo apsekojumu laikā iegūtā informācija, kontaktu datu bāzes un  cita publiski pieejama informācija. Fiziskai personai, kuras elektroniskā pasta adrese ir iekļauta pētījumu un apsekojumu izlašu nodrošināšanai izveidotajā elektroniskā pasta adrešu reģistrā, ir tiesības pieprasīt neizmantot tās adresi, proti, piemērot datu apstrādes ierobežošanu un neiekļaut adresi apsekojumu izlasēs. Šādos gadījumos turpmākas darbības ar konkrēto elektroniskā pasta adresi, izņemot glabāšanu, netiek veiktas.